Jokerz Blog

Kādu laiku atpakaļ pasūtīju Ubuntu diskus un pāris dienas pēc tam tos pasūtīja arī vēl pāris cilvēku no mana draugu loka, interesanti bija, ka draugi saņēmuši diskus savās pastkastītēs, bet es tos neesmu saņēmis, lai arī pasūtīju pirms viņiem. Tad iedomājos, ka varbūt Saldū, Liepājā tie pienāk ātrāk un Kuldīgā varbūt pēc tam. Tāpēc diži nesatraucos par savu paciņu. Vakar pie durvīm zvanās tantiņa, esot paciņa priekš manis, bet viņa to saņēmusi. Ok, nopriecājos, ka tantuks paciņu atnesis pie manis, skatījos iemeslu kāpēc paciņu saņēmusi ir viņa nevis es. Pavisam vienkārši, manas mājas numurs ir 5, kurš printējot uz paciņas ir nedaudz izsmērējies, kas līdz ar to izskatās pēc 6. Nu nekas, ja pastnieks nespēj to saprast, ka tur viss ir izplūdis ok, to varu piedot. Kad paskatījos uz pašu paciņu pamanīju, ka tā ir atplēsta, ir izpētīts saturs un tad kad tantuks ir sapratis, ka viņai no Ubuntu diskiem nebūs nekādas jēgas atnesusi to īstajam saņēmējam. Nekad nedomāju, ka pavecs tantuks būs tik nekaunīgs, lai atvērtu svešu paciņu. Prieks vismaz, ka vispār atnesa. Vispār pastniekiem vajadzētu bik prātīgāk pret paciņu iznēšašanu attiekties, jo nav pirmā reize, kad es nesaņemu savu sūtījumu, vai saņemu svešu. Arī māsas draugiem.lv dienasgrāmatas ierakstu rotā lieliem burtiem rakstīts, ka pastā strādā zagļi, tas gan vairāk par Jelgavas pasta nodaļu. Laikam vienīgais kas atliek ir uzticēties kurjeru pakalpojumiem. Ar tiem man problēmu nav bijis.

Sēžu klausos kā man mājās skan UPSu koris. Viens mēģina otru pārpīkstēt. Saucās nobeidzās galvenais drošinātās mājas elektrības padevei. Tagad priecājos, ka man tās pīkstošās kārbas mājās ir. Vismaz var turpināt darbu pie kompja un interneta. Tīri tā neko, kad arī rūteri, sviči un modēms ir pie UPS Nekādīgi mani neatvienosiet no pasaules! MUAHAAA!!!! Man šodien dīvains garstāvoklis…
Jauku dienu.

We’re sorry, but the BMW TIS website was designed for Internet Explorer 5.0+ and Netscape 6.0+ Web-Browsers running on the Microsoft Windows operating system.

Your computer must be using the Microsoft Windows operating system to view this site.

No www.BMWTIS.com

Viens klikšķis var izmainīt tavu nākotni. Tagad es ielaižos kā nelielā atvaļinājumā, takā bik nerakstīšu. Novēlu Jums priecīgus un drošus Jāņus

Pēdējā laikā liekas, ka visi sapīpējušies kapronu. Izdaram kļūdas un tad nenormāli nožēlojam tās. Un tad viņas atkārtojam… Sajūta, ka tas ir kā pārbaudē, ka baksta līdz uzsprāgsts. Zinu, ka ieberzīšos ar šo ierakstu un man jautās, kam tas temēts. Tieši tev. Jā… vari nejautāt I feel like a parentless child. Konkrēts tukšums un nejēdzība. Černobiļa uznākusi. Ir tāds tukšums bet tajā pašā laikā sajūta, ka kautkas vēl te mājo. Kautkur ir kas palicis no tā kas bija. Vari sēdēt un skatīties uz drupām, kas tev ir apkārt un jūti vēl tādu vēju, kas ir itkā no kāda garāmgājēja radies, bet tur neviena nav. Uzturēties tu šeit negribi, bet nav neviena, kas tevi varētu aizvākt prom. Kā piesiets ar sasietām rokām. Tu pats sevi nevari atbrīvot, bet visi apkārt ir vienaldzīgi.
Noskaties uz pamestajām, tukšajām šūpolēm un vēl redzi tādu kā krēslainu miglainu kontūru, kas vēl liecina par bērnu dvēsēlēm, kas šeit spēlējušas un uzaugušas mācoties no apkārt notiekošā. Bet tu sēdi un klausies, katru skaņu, kas ir apkārt. Neviena nav, bet tavs prāts spēlējas ar tevi un tu dzirdi… pilsētu… kustību apkārt. Putnus. Bet viņu tur nav. Būtībā tev apkārt ir viss. Bet tu esi kā tuksnesī, viens, pamests un ar tukšu dvēseli. Un jā. Tādas lietas nemaz nav. Itkā rokā ir telefons ar kaudzi tālruņa nummuriem tajā, bet jebkam, kam zvani seko gari signāli ar pārtraukumiem. Neviena nav. Mēģini mierināt, ka palikusi vēl mūzika, kas varētu uzlabot visu kas ir, bet arī tā ir tikai tāda nostaļģijas atslēga uz atmiņām kuras bijušas, bet vairs nav. Redzes loks sašaurinājies līdz mazam mazumiņam, kas liek domāt tikai par vienu, par katru cenu tik prom un atstāt tās tukšās telpas, laukumus, teritorijas… Skaties tālumā, kur redzi miglainu ēku un sevi mierini, ka jau reiz arī viss būs kā vēlējies. Pacel galvu un turpini ceļu, bet smagās svara bumbas, kas psiholoģiski piesējušās pie potītēm tev neļauj iet ceļu, ko tik ļoti esi gribējis pārvarēt. Tu būtu sirdī gatavs aiziet līdz pasaules malai, bet ja pasaule ir plakana un sasniedzot pasaules malu tu nokrīti visā visumā. Bet vienalga tu krītīsi, vai sasniegsi galu vai nē. Tu krīti jau tad, kad vēl nemaz neesi piecēlies! Tak glāb mani!!! Mūžīgi vienā ciklā. Piecēlies un krīti. Būtu roka pie kuras pieturēties, lai nekristu kaut uz 2 minūtēm, bet šajā pasaulē tā roka tev pasniegsies, lai palīdzētu un pēdējā mirklī, kad tev vēl atlikuši 2cm ko sniegties līdz glābēja rokai, tā roka pagriezīsies uz otru pusi, jo vienmēr ir kas svarīgāks par tevi. Samierimies. Dzīve ir tur, kur mugura zaudē savu cienīgo nosaukumu. Un vienīgais, ko es vēlos ir glābiņš no šejienes. Tikt prom. Lai mani izrauj no šī nožēlojamā un nebeidzamā cikla. Vienkārši ko jaunu. Prom. Tas ir par daudz prasīts?!

Pēdējā laikā ir daudz spriests par to, vai izdarītas lietas atpakaļ pagriezīsi vai ne. Tak esam daudz pieļāvuši kļūdas. Visi. Un cik īsti mēs viņas nožēlojam? Viens aiziet, nāk vietā divi? Kur? Bik tākā apnicis viena cilvēka stulbās rīcības rezultātā zaudēt divus. Bet nu, kā pēc drauga teiktā izšauta lode nekļūdās… pff… izšautu lodi atpakaļ nepasauksi. Es noteikti rakstu pilnīgu kaprona pīpējienu, bet vajag. Saproti vai nē, bet vajag. Beidziet gvelzt muļķības par to, cik slikti esat to un šito izdarījuši. Pohuj! Izdarīji, izdarīji. Vispār man ir besis. Iešu uzpīpēt…

Pmirs priās gdeiam vnieā aīzvē bjia mtniēs, ka cēivlki var bez īašpām pmāporēblm islazīt šdāu tesktu. Glaenivas, lai pimrias un pdēijēas brtus ir vetiā un bturu siktas aibltst, jo mēs iāeāmcimes līsat un aztīpat vsiu vdrāu kpoā nives ktrau btruu avseitķši

Nedaudz sasmējos. Iz datuves.

P.S. Man vienīgajam datuve drausmīgi bremzē? o_O

Es atklāju pavasara sezonu… Pasēdējām ar bērnības draugu vasarnīcā.

P. S. Šai galerijai nav nekāda sakara ar Ububu vai ko līdzīgu.  Nešpikoju (Šoreiz)

Pēc visiem stresiem apkārt, es izdomāju, ka nenāktu par sliktu vienkārši ņemt un aiziet pa mežu pastaigāt. Paelpot kaut ko citu, kaut ko atšķirīgu no pc korpusa putekļiem. Parasti, ja sliktu labsajūtu nedziedē viskijs, tad iespējams dabas krūts to spēs. Tik sen nebiju tik labi juties. Iesaku.