Jokerz Blog

Šodien atkal sevi pieķēru pie sajūtas, ka kaut kas nav tā kā vajadzētu būt. Liekas, ka esmu aizmirsis ko izdarīt kaut ko esmu palaidis garām. Ziniet to sajūtu, kad kaut kur braucat un liekas, ka esat ko aizmirsis, bet nezinat ko. Tāda kā priekšnojauta, ka nav kaut kas kārtībā. Un tā pa laikam gadās un tad vispār vairs nevaru sakārtoties un iebraukt atpakaļ sliedēs. Būtībā es zinu, ka nekas nav, ka viss ir kārtībā. Kāds man var paskaidrot no kurienes rodas šī mānīgā un ārprātā mokošā sajūta?

Jau kādu laiku nav sanācis rakstīt, bet tur vainoju skolu un tamlīdzīgas lietas, bet gan uznāks kaut kāda rudens depresija, kad vajadzēs te kaut ko ieklabināt. Pēdējā laikā ir noticis daudz, bet tajā pašā laikā liekas pilnīgi mazsvarīgs un neaprunājams. Jānorausta pleci un jāturpina gaidīt, kad atnāks kas ievērojams un domu cienīgs. Ak jā, ja kādu interesē kā man iet, tad nu diži iepriecināt nevaru, vai tieši pretēji. Man bik pieklibo veselība, problēmas ar muguru. Kaut kā jau virs ūdens vēl turos. Joprojām  ir vēlme aizmukt uz kādu siltāku vietu, nedaudz par drūmu man tepat. Praktiski nekas nav mainījies. Sēžam un gaidam. Viss tik tukšs, tik tukšs!

Izejot ārā apskauj siltums, kas pat nedaudz drebina, jo parasti kad tādu laiku jutu bija kas jauns. Iestāšanās citā skolā vai kas tāds. Šodien ir tieši tādi rudenīgie laika apstākļi, bet ne par to šodien. Šodien ir pirmā diena, pa ļoti ilgu laiku, kad vēl neviens nav zvanījis, meklējis mani un vispār jebkādā veidā interesējies. Skaips klusē, ircā neviens neko neraksta, mails klusē un arī draugos neviens neko neraksta. Sajūta, ka esmu palicis viens. Ielas tukšas un klusas. Neviens auto pat nebrauc garām. Visu laiku gribēju lai ir klusums un miers, lai mani liek mierā, bet rekā sanācis, atkal slikti. Mūziku garstāvoklim piemeklēt ari nevaru… Esmu pazudis. Pats nesaprotu kā jūtos.

Gan jau Jums ir bijuši gadījumi, kad jāsaskaras ar kādu krievu tautības pārstāvi, kas, dzīvojot Latvijā jau, teiksim, 20 gadus, vēl ne tuvu nemāk latviešu valodu un vēl lepojas ar to, un cenšas pārkrievot Latviju. Latvijas valstij nav jāfinansē mācības krievu valodā. Paraksties.

Sargi savu valodu!

Šodien atbraucot no Ventspils iebraucām vietējā Neste DUS, iegāju nopirkt sulu un iznākot ārā man viens večuks, kas ir manāmi ubadzīgs, ar sasistām brillēm vaicāja man vai nevaru viņam kādu kapeiku iedot. Ziniet tos, kuriem vienmēr vajadzīga naudiņa maizītei? Citēju: “Ja es teiktu, ka man vajag kapeikas maizei es melotu, man šņabītim vajag, nevari piemest?” Sasmējos un iedevu, lai arī parasti tādiem neko nedodu. Vismaz atklāti pasaka :D

Pēc visiem sviestiem ar daiļdirsēju vajadzēja tā kārtīgi no rutīnas atrauties un vienkārši aizpērties kautkur prom. Aizlienu pie ^L00P un ar tekstu “maucam nah prom, es saliešu” sākas visas dienas jautrības. Pirmais bija brauciens uz Skrundas lokatoru. Kamēr vēl gaišs, pastaigāt pa vienu no daļām kur nebija būts. Elektrostaciju, vai ko tamlidzīgu. Skumji, ka metālu zagļi jau bija izdemolējuši visu līdz pēdējam un palikuši ir tikai pāris betona bloki, kas liecina par kautkādam sadalēm vai drošinātāju stendiem un daudz veco vadu izolācijas, kas zālāju, kas sāudzis tur apkārt uztaisa tādu, kā salātus ar ķīnas kāpostiem piedevā. Izstaigājām un es protams sava tizluma pēc iemaucu ar kāju aplūdušajā takā. Ok. Izdomājam, ka nav ko un jāvelk uz liepājas pusi. Maucam uz Liepāju. 27. krasta aizsardzības baterija Sounds fun, huh? Aizbraucām, ievilkām kārtējo ķeksīti, ka esam apskatījuši kārtējo kara objektu un sapratām, ka bākā vēl daudz un gribas vēl kautko. Biju nedaudz vairāk gaidījis no tā tornīša, kur var redzēt krastus. Bet nu… Tad atpakļ uz liepāju satikt Tomu, kuru tā arī nesatiku hokeja dēļ. Viņam hoķis svarīgāks kā es. Ņam… Toties Namejs man atvēlēja 10 minūtes un saskrējāmies ar to. Apnika liepāja. Maucām atpakaļ uz skrundu, tad uz saldu. Satiku pāris sen neredzētus draugus, arī brocēnos pabijām. Vilkām mājās un tad ieguvām arī protokolu par to, ka es tip mācos braukt, bet logos nav /M\… Uznāca besis, vilkām uz Jūrkalni un tad vēl uz Ventspili. Menti sabojāja visu jautrību Tik labi varēja atrauties no debīlajām problēmām, kas nu vāks kā aizmiglo visu labo. Tātad, viss maršruta apkopojums : Kuldīga -> Skrundas Lok. -> Kuldīga -> Liepāja, caur skrundu (jo labāks ceļš)-> Nedaudz uz Rucavas pusi uz Aizsardzības bateriju -> Atpakaļ Liepāja -> Atpakaļ Skrunda -> Saldus -> Brocēni -> Atpakaļ Saldus -> Kuldīga -> Jūrkalne -> Ventspils -> Atpakaļ Kuldīga. Ideāli.

Šodien no rīta tikos ar savu pirmo mīlestību. Nedaudz smieklīgi bija izlasīt vēstuli, ko viņai biju rakstījis un apskatīt bildes kur biju mazs muļķītis. Paistaigājāmies un pakavējāmies atmiņās, par to, kā bērnībā spēlējām paslēpes pa sētu. Aprunājām draugus, kas jau protams, katrs aizgājuši uz savu pusi savu laimi meklēt. Sanāca tāda nostaļģiska skumja pašās beigās, jo kad biju mazs sētas puika nebija problēmu. Nebija jāuztraucas par kaut ko. Viss bija super. Peldēt gājām. Plēsāmies pa sētu.

Pavadīju līdz mājām un ejot atpakaļ bik parāva uz besi. Nezinu kāpēc.
Iespējams tāpēc, ka sestdienas dēļ, jo kārtējo nogali sēžu mājās, bet tad zvans no taraCkāna. Daļa no Jums zin, kas viņš ir.

Ņemot vērā, ka pedējā laikā man ir bijis slikts garastāvoklis taraCkāns izdomāja apciemot un vienkārši aizvilkt uz jūru.
Pasākums vienkārši ideāls. Aizbraucām ar divām mašīnām tāds neliels bariņs. Varēju vismaz atrauties no rutiņas. Laiks vienkārši vasarīgi skaists un silts. Pie jūras bezmazvai atslēdzos. Aizgāju standby`ā… Aizmirsās viss, par ko pārdzīvots pēdējā laikā. Hm… laikam īsti draugi. Paldies. Zemāk links uz bildēm.
Bildes šeit

Pēdējā laikā ir daudz spriests par to, vai izdarītas lietas atpakaļ pagriezīsi vai ne. Tak esam daudz pieļāvuši kļūdas. Visi. Un cik īsti mēs viņas nožēlojam? Viens aiziet, nāk vietā divi? Kur? Bik tākā apnicis viena cilvēka stulbās rīcības rezultātā zaudēt divus. Bet nu, kā pēc drauga teiktā izšauta lode nekļūdās… pff… izšautu lodi atpakaļ nepasauksi. Es noteikti rakstu pilnīgu kaprona pīpējienu, bet vajag. Saproti vai nē, bet vajag. Beidziet gvelzt muļķības par to, cik slikti esat to un šito izdarījuši. Pohuj! Izdarīji, izdarīji. Vispār man ir besis. Iešu uzpīpēt…

Pēc šitām besīgajām dienām bija jāizdomā kādu laiku kas nebijis. Teiksim viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Tad nu gāžam 95E bembī un plēšam prom! Mērķis pateisībā bija pasaules centrs Aizpute, bet ņemot vērā, ka cilvēki, kas mūs tur sagaidīja bija pilnīgi citādāki, kā bijām gaidījuši, mēs ar atrunām, ka aizbrauksim pēc Alus turpinājām ceļu uz Liepājas pusi. Lasít vél…