Tāpat vien.
Jau kādu laiku nav sanācis rakstīt, bet tur vainoju skolu un tamlīdzīgas lietas, bet gan uznāks kaut kāda rudens depresija, kad vajadzēs te kaut ko ieklabināt. Pēdējā laikā ir noticis daudz, bet tajā pašā laikā liekas pilnīgi mazsvarīgs un neaprunājams. Jānorausta pleci un jāturpina gaidīt, kad atnāks kas ievērojams un domu cienīgs. Ak jā, ja kādu interesē kā man iet, tad nu diži iepriecināt nevaru, vai tieši pretēji. Man bik pieklibo veselība, problēmas ar muguru. Kaut kā jau virs ūdens vēl turos. Joprojām ir vēlme aizmukt uz kādu siltāku vietu, nedaudz par drūmu man tepat. Praktiski nekas nav mainījies. Sēžam un gaidam. Viss tik tukšs, tik tukšs!
kategorijas: Mazieraksti, Par dzīvi
Mja… Kkaa biki nepierasti, ka tik reti te kas jauns paraadaas. Zheel, ka tik maz laika un ka ar k2- citaadi vareetu apciemot…
ja izlem aizlaist kkur, kur siltāk – LŪDZU ņem mani līdzi (: